already broken

  Man šķita, ka trakāk jau vairs nebūs. Man šķita, ka nav nekā trakāka par dzīvi ar salauztu sirdi katru dienu redzot to, ko mīli, bet zinot, ka šis cilvēks nekad nemīlēs mani atpakaļ…

  Tagad es saprotu, ka VAR būt vēl trakāk. VIENMĒR var būt trakāk…

  Tagad man ir bezspēcīgi jāstāv un jānoskatās, kā tā, ko mīlu, ir kāda cita apskāvienos. Šī apziņa, ka viņa man nav pieejama, bet pieder kādam citam, beidz mani nost. Šī apziņa ir kā rūsa, kas saēd manu dvēseli…

  Un tik un tā es klusēju. Es klusēju, jo zinu, ka nav nekas, ko es varētu pateikt, kas izlabotu šo situāciju.

Hinder – How Long

Why’d you go and break what’s already broken?
I try to take a breath but I’m already choking
How long till this goes away?

I try to remember to forget you
But I break down every time I do
It’s left me less than zero
Beat down and bruised

I can’t see him with you

Why’d you go and break what’s already broken?
I try to take a breath but I’m already choking
‘Cause everywhere I look, I can see how you hold him
How long till this goes away?

I can’t seem to get my heart over you
‘Cause you creep into everything I do
And now I’m dyin’ to know
How he touches you

I can’t see him with you

Why’d you go and break what’s already broken?
I try to take a breath but I’m already choking
‘Cause everywhere I look, I can see how you hold him
How long till this goes away? How long till this goes away?

She said, she wants to be friends
I took a big step back
She said, she said, she said, she’s sorry
With one finger I said, fuck that

I can tell you’re lyin’ when your lips move
‘Cause of one lie it’s not me it’s you
It’s left me less than zero
Beat down and bruised

I can’t see him with you

Why’d you go and break what’s already broken?
I try to take a breath but I’m already choking
‘Cause everywhere I look, I can see how you hold him
How long till this goes away?

Why’d you go and break what’s already broken?
I try to take a breath but I’m already choking
‘Cause everywhere I look, I can see how you hold him
How long till this goes away? How long till this goes away?

She said she wants to be friends
I took a big step back
She said, she said, she said, she’s sorry
With one finger, with one finger, I said, “Fuck that”

  Dažreiz es cenšos sevi pārliecināt, ka ienīstu viņu, bet kaut kā man tas nekad līdz galam neizdodas…

Koneko

It DOES exist!!

Nu tātad.. atkal mēs abas uz neilgu laiku pazudām, bet neņemiet vērā.. domāju, ka mūsu neparādīšanās šeit nevienam no jums dzīvi tāpat neapgrūtina.. xD

Vēlos ar jums padalīties info, ka mēs ar Koneko pagājušajā nedēļā tikāmies, pasēdējām kādā korejiešu restorānā, papļāpājām. Īsumā – sakarus uzturam un arī par blogu neaizmirstam. Pēdējā laikā vienkārši atkal abas esam samērā aizņemtas, katrai ir arī savas problēmas utt., tāpēc iespējams bogā nesanāk bieži vien “ieskriet” un ātri kko ieskricelēt.

Btw – būtu ļoti laipni no jūsu visu puses, ja jūs padalītos ar to, ko šogad dāvināsiet ģimenes locekļiem, draugiem utt., jo man fantāzija galīgi nestrādā un ideju arī nav.. -.-^ .. cik labi, ka ar mani viss ir tik vienkārši – a bottle of sherry for Christmas would be the thing I’d be happy about.. it’s such a bless being so simple-minded.. xD (man jau kāds piesolījās uz Ziemassvētkiem pameklēt un uzdāvināt, lai gan man sākumā šai personai bija vispār jāpierāda, ka tāds dzēriens vispār eksistē, jo šim cilvēkam bija pirmā dzirdēšana par tādu (lai gan tas bija pirms pāris gadiem). Diez Lv tāds vispār atrodams ? Neesmu nemaz pati manījusi..

       by KayKay

Mīlestība un patikšana

  Jau 2 dienas es esmu oficiāli slima. Ko nozīmē oficiāli? Tūlīt paskaidrošu…

  Oficiāli slimot manā izpratnē nozīmē pateikt mātei, ka slikti jūtos un parādīt termometru, kas uzrāda temperatūru, kas lielāka par 37 grādiem.

  Vakar es mājās pavadīju visu dienu, bet šodien aizgāju uz skolu tikai uz 2 matemātikām. Sajūtas? Vienā vārdā – nepastāvīgas. Dažbrīd man šķiet, ka jūtos labi, bet pēc kāda laika atkal paliek slikti…

  Es vienmēr esmu bijusi ļoti jūtīga pret jebkādām temperatūras izmaiņām savā ķermenī, jo temperatūra, kas citiem varbūt šķiet panesama, mani beidz vai nost. Vai esmu minējusi, ka noģību pie 38 grādiem? Nē? Nu… tagad esmu.

  Bet es nerakstu, lai žēlotos. Nē, es nežēlojos, jo pa šīm 2 dienām, es esmu tikusi pie datora vairāk nekā pa iepriekšējām 2 nedēļām. Vakar, piemēram, es nocēlu no skapja augšas savu monitoru, kas man ir atņemts, un varēju mierīgi savākt visus savus failus, kas man bija kļuvuši nepieejami un pat noskatīties 2 jaunās Fullmetal Alchemist sērijas.

  Ap pusdienlaiku man pazuda laiks, un es pamodos savā gultā, bet nu jau vakarā. Mazas pastaigas pēc es nolēmu aiziet līdz veikalam pēc kakao (kas to būtu domājis, ka ir kas tāds, kas var likt pat pienam garšot). Lai nu kā – izejot no mājas es attapos, ka neesmu paņēmusi ne savu mp3, ne austiņas. Svaigajā gaisā bija pārāk labi, tāpēc es negribēju iet atpakaļ un nolēmu laiku īsināt runājot pati ar sevi. Es nebiju gaidījusi atbildi, bet tā mani ļoti iepriecināja.

  Mūsu saruna nebija gara, bet saturīga gan…

“Es patiešām ESMU nožēlojama.”

“Neesi.”

“Komiko… Patikšana ir tikai ilūzija. Es nepatīku nevienam…”

“Es tevi sargāšu un mīlēšu vienmēr.” 

“Mīlestība… Vai mīlestība ir patikšana?”

“Nē.”

“Tādā gadījumā… Vai ir iespējams mīlēt to, kas nepatīk?”

“Tu vēljoprojām mīli viņu.”

“Bet tas nenozīmē, ka man viņā patīk viss.”

“Pareizi.”

“Bet… Vai tad nav iespējams gan mīlēt, gan izjust patikšanu?”

“Ir. Tas ir tas, ko tu meklē.”

“Tevi… Es mīlu arī tevi, par to, ka tu esi pie manis…”

Never let go those, who you love

Koneko

Anime+

Veikaliņš Anime+ tagad atrodas Rīgā, Avotu ielā 25 .. domāju ierakstīt šo info, jo nebiju kādu laiku jau par šo veikaliņu interesējusies – pēdējā lieta, ko par to dzirdēju, bija tā, ka tas “pārvācas”/pārceļ savas telpas, bet biju aizmirsusi painteresēties, uz kurieni tieši.

P.S. no 20. novembra šai veikaliņā ir iespēja iegādāties biļetes uz X-mas Anime Cosplay pasākumu (info par to meklēt iepriekšējos ierakstos) – maksa 3 Ls

     by KayKay

Relief or more stress?

Tā nu beidzot ir pienākusi piektdiena, esmu “īstajās” mājās un vismaz vienu dienu varēšu izgulēties. Bet ir jāteic – šī nedēļa bija drausmīga Par spīti tam, ka vienu skolas dienu nācās noslimot, vienā neko īpašu nevajadzēja darīt, jo skolā bija dziesmu konkurss (mana klase savā klašu grupā uzvarēja! ^^ beidzot arī mēs kaut kur esam labākie! Ha! šaņemiet! xD) un trešdien atkal bija brīvdiena. Bet visu šo dienu laikā man nācās grūti – slimošana (vēl joprojām neesmu īsti vesela), svarīga darba rakstīšana (vismaz tas ir garām – šodien nodevu un tagad ~2 nedēļas būs miers.. cerams..) un vēl stresošana par to, cik esmu palaidusi garām skolā. Nu it kā šķiet – 3 dienas – tas jau nav daudz, bet esmu samērā daudz ko iekavējusi un tagad ir jāsaņemās, jāsamācās, jāaiziet uzrakstīt 3 garām palaistie kontroldarbi un jāpārraksta visa mācību viela, ko palaidu garām. To darīt nu ļoti negribas, jo pēc dabas esmu “tīrasiņu sliņķe” – jā, man patīk darīt pēc iespējas mazāk, tāpēc satraucos, par to, ka tik daudz iekavēju. Tomēr jāatzīst – ja man nebūtu bijušas dažas brīvas dienas no skolas, tad to svarīgo darbu es nebūtu pabeigusi. *atviegloti uzelpo*

Starpcitu – mans darbs bija par kaut ko līdzīgu datoratkarībai (precīzi to pat pārtulkot nevaru) un man bija jāsameklē noteikti piemēri tam, kādas sekas ir datoratkarībai. Es sameklēju kādu rakstu par puisi Vācijā, kas nogalinājis 2 kaimiņus, savu māsu un galu galā arī sevi. Policija bija pieņēmusi, ka viņš spējēja vardarbīgas datorspēles, bet viņa kolēģi/studiju biedri teica, ka pēc atgadījuma Littleton’ā (ASV) viņš esot teicis, ka kādreiz vēloties arī ko tādu pamēģināt. Tā lūk es sāku interesēties, kas tad bija noticis šai Littleton’ā. Izrādās, ka 2 jaunieši bija uzrīkojuši skolā slaktiņu un 15 cilvēki tika nogalināti un vēl 24 ievainoti. Tas tiešām lika aizdomāties par daudzām lietām.. un lasot rakstu par šo atgadījumu, uzzināju, ka šis gadījums mudinājis Gasu van Santu (Gus Van Sant) uzņemt filmu, kurā viņš izmantojis šī atgadījuma motīvus. Man par pārsteigumu – biju šo filmu jau redzējusi – tā saucas Elephant (2003. gads) – tikai ne no paša sākuma un es arī nezināju filmas tapšanas cēloni/pamatu. Pēc tam, kad beidzu rakstīt savu darbu trešdien, es mierīgi apsēdos pie datora, sameklēju šo filmu online (ko bija grūti izdarīt, jo, piem., dc++ šī filma nevienam nebija .. come on! tā ir laba!) , uztaisīju sev tēju un sāku to skatīties. Pat nenožēloju, ka palaidu garām uguņošanu, jo filma, manuprāt, ir tā vērta. Atceros, ka tā bija viena no manām mīļākajām filmām, kad noskatījos to pirmo reizi, un manas domas vēljoprojām nav mainījušās. ^^

Nu jā, es jau vēl varētu sākt stāstīt par nesaskaņām ģīmenē, kas man šobrīd ir, bet domāju, ka jūs tas neinteresēs, tāpēc.. šoreiz laikam viss.

Have a nice weekend, you few readers, that we have! xD

     by KayKay

Ārējā kārta

Ir pagājušas nu jau 4 dienas kopš tās liktenīgās trešdienas.

Šodien es jau jūtos nedaudz labāk, bet vēljoprojām nejūtos tā kā agrāk. Līdzšim es parasti ātri atguvos no nepelnītiem un netaisnīgiem sodiem (gan pati, gan ar sawas “otras es” palīdzību), bet šoreiz…

Šoreiz es jūtos kā bez sawas ārējās kārtas, aiz kuras es mēdzu slēpties. No tās bravūrības un ātrās aizsvilšanās ir palikusi tikai ēna.

Bet varbūt tā pat ir labāk…

Šodien es rakstu no mobilās interneta tiešsaistes, tā kā, ja kaut kas neizskatās kā nākas, es tur neesmu vainīga.

Koneko

Feeling down

Šodien ieejot blogā bija jāsecina, ka ne tikai man vakardiena un pēdējās 3 (jā! 3!) dienas bijušas drausmīgas..

3dien.. atnāku mājās galīgi sastresojusies par vienu ļoti svarīgu darbu, kas man jāveic skolai (esmu laikam jau pirms tam pieminējusi to.. tas, par kuru gada beigās dabūšu diplomu) un jūtu vakarā, ka esmu skolā kaut ko “saķērusi”.

4dien.. pieceļos no rīta, sāku taisīties skolai un jūtu, ka sāp galva. Izdzeru aspirīnu un pie reizes izmēru temperatūru – 37,9 .. okay, palieku mājās. Pusi dienas noguļu, jūtos ļoti shizzy un garīgā arī nav. -.-

5dien.. jau no rīta ceļoties bija sajūta, ka kaut kas noies greizi. Gandrīz sastrīdējos ar labāko draugu, bet par laimi viņš māk šādas situācijas “apiet” un beigās es vienkārši biju pa galam aiz smiekliem, jo viņš man pajautāja ko tādu, ko meitenei NEKAD nevajadzēju jautāt. Es biju gatava viņu vai nosist! Vakarā gribēju ar mājniekiem braukt uz Spici un nopirkt kaut ko (jau biju plānojusi to izdarīt/braukt pirms nedēļas) un man aizliedz braukt līdzi, lai gan jutos es jau daudz labāk. Tad man vēl paziņo, ka atbrauks kādi ciemiņi.. right.. tie jau praktiski pieder pie ģimenes, bet man ar viņiem tiešām nav par ko runāt.. -.- Tad man vēl bija TĀDS kakls, kad sāku apdomāt daudzas (personīgās) lietas, ka bija bezmazvai līdz asarām.. Jā, kkad taču, iekrītot pēdējam pilienam traukā, tas ir arī kkad jālaiž ārā.

Būtībā man tagad vienkārši nav garīgā, jo man 2-3 dienu laikā jāuzraksta 3 lpp. garš referāts, kuram man vēl jāsameklē info un kurš pie tam ir jāuzraksta perfekti, savādāk ir dimbā.. -.-^ So wish me luck people!

P.S. Koneko, turies!!
Give me a *jing* if you have any problems

     by KayKay

Broken

  Pēdējās 3 dienas kopš šīs trešdienas, man ir bijušas living hell.

  Ja es tā rūpīgi padomāju, tad jau nekas TĀDS nav noticis, bet…

  Šoreiz senči mani salauza. Es vairs nespēju mājās ne parunāt, ne pasmaidīt. Es iegriežos tur tikai, lai apmainītu mantas vai izgulētu nakti. Es vairs neēdu neko, ko māte pagatavo, jo man vienkārši ir pretīgi. Skola, kursi, treniņi… Es nezinu, ko darītu, ja man to nebūtu… Nē, zinu gan – sēdētu mežā, trīcētu no aukstuma un raudātu ilgi un skaļi tieši tā kā trešdien…

  Pie datora man arī vairs nav piekļuves (tagad esmu pie draudzenes un rakstu, kamēr viņa ir dušā). Kā lai es tagad pildu mājasdarbus un rakstu savu ZPD?

  Laikam tas, ko es tagad jūtu ir kaut kas ļoti tuvs depresijai, kaut gan arī par to es vairs neesmu droša. Es vienkārši…

…jūtos tik viena un salauzta

Pain doesn’t hurt…

…when it’s all you ever felt

Koneko

Brīvības sajūta

  Patlabam man nav pārāk daudz brīva laika (atkal jābrauc, jāskrien, jādara utt), bet es tik un tā ļoti gribēju kaut ko fiksi uztriept arī šeit, jo (man par lielu izbrīnu) ir pat, kas šito izlasa (vai vismaz apskatās).

  Vakar es atklāju savu lielāko noslēpumu savai labākajai draudzenei. Parasti cilvēki strīdas, ieņem katrs savu pozīciju, ievaino viens otru, un draudzība no tā cieš. Bet mana labākā draudzene ar mani NEKAD nestrīdas. Katra reize, kad es esmu mēģinājusi uzsākt strīdu mūsu starpā, viņu nevis izprovocē, bet tieši otrādi – ar katru šādu reizi, kad es pasaku kaut ko, kas man nepatīk, viņa… TO PATIEŠĀM IZLABO! Vai es patiešām esmu pelnījusi tik labu draudzeni (cilvēku) sev blakus? Es tiešām ceru, ka tā.

  Vakar mēs vēlreiz izrunājāmies, un es jutu, ka ir laiks. Es viņai atklāju par savu ”otru es”. Man bija grūti, es trīcēju šausmīgi, jo parasti šādas lietas maina blakuscilvēku attieksmi pret tevi, BET… Viņa to uztvēra tik mierīgi! Pat vēl vairāk – viņa teica, ka bija pamanījusi, ka es mēdzu “nebūt kopā ar pārējiem”. Viņa mani apskāva, nomierināja un apsolīja, ka tas neko nemainīs mūsu starpā. Es patiešām ceru, ka tā arī būs…

  Ko es jūtu tagad? Man šķiet, ka šī sajūta līdzinās tam, ko gudrās grāmatās sauc par BRĪVĪBAS SAJŪTU. Un pat ja tā nav īsta brīvība, es tai noteikti esmu par soli tuvāk.

Enjoy the moment

Koneko

Revolūcija!

Let’s go on living our lives heroically, with style.
(Just a long long time)
And even if the two of us should be separated,
(Let go of me)
Take my revolution.

As of tomorrow, I’ll be such a heroic, stylish woman,
everybody will turn and look back at me.
But even if the two of us should be separated,
our hearts will always be together.

But you know, I believe we care about our friends
more than anything, and surely more than grown-ups do.
(Revolution)

Though I dream, cry, and get hurt,
and reality approaches now, frantically,
I can’t lose my place in life and my self-worth
just to protect myself.

Take my revolution. Let’s go on with our lives.
Reality approaches now, frantically.
What I want is to find my place in life and my self-worth,
taking who I’ve been up until today…

…and heroically stripping her down until she’s bare,
like the roses whirling in freedom.
But even if the two of us should be separated,
I will change the world.

  Šodiena un vakardiena bija pārmaiņas. Jā, tās bija manas pārmaiņas, bet tās lika aizdomāties līdz pašam galam. Kāpēc es esmu ES? Kāpēc viņa nekad nelaiž vaļā? Kas padara mūs par MUMS? Un atkal – kāpēc es nekad nepārtraucu domāt par viņu, kaut gan viņa katru dienu ir man blakus?

  Viņa ir mana vienīgā draudzene un vienīgais cilvēks, kurš jebkad ir atteicies visu beigt mūsu starpā un laist mani vaļā. Pat tad, kad es atlaižu roku, lai skrietu prom vai lektu aizā, viņa ir tā, kas nelaiž vaļā un tur manu roku cieši.

  Līdzšim es pat ne reizi nebiju apstājusies, lai tā kārtīgi PADOMĀTU par šo viņas ietiepību. Es tikai raustījos viņas tvērienā. Es biju tik pārņemta tikai ar sevi, ka aizmirsu par to, kas notiek man apkārt. Bet kas ir tas, kas notiek apkārt? TAS IR TAS, KAS VEIDO MANI PAR TO, KAS ES ESMU.

  Kāds gudrs cilvēks reiz man teica, ka spožu zvaigzni var iebāzt maisā, lai tā nespīdētu, bet zvaigzne tik un tā izdurs caurumu maisā un spīdēs visiem par spīti.

  Jā, pēdējos 2 gadus es esmu dzīvojusi kā būdama maisā, taču nu es esmu atpakaļ. Vairs man nav nožēlas par padarīto, pateikto, pazaudēto un neizdarīto. Es vairs neprātoju par vakardienu. Es to neaizmirsīšu, taču… *stops silent* Man šī vakardiena vairs nav svarīgākā. Es piecēlos, izslējos taisni ar abāk kājām uz zemes un pacēlu galvu pret debesīm. MANS LIKTENIS IR BŪT ZVAIGZNEI, UN TIEŠI TĀ ES BŪŠU! Cilvēka dzīve ir 1/2 tas, ko viņš pats domā un dara un 1/2 likteņa. UN TAGAD ES PACELŠU SAVU LIKTENI ROKĀS AUGSTU GAISĀ, TURĒŠU PLAUKSTĀS KĀ TAURIŅU UN ĻAUŠU TAM LIDOT AUGSTU DEBESĪS TIEŠI TĀ, KĀ BIJA PAREDZĒTS.

  Revolūcija nav ārēja parādība. Revolūcija ir tas, kas notiek mūsu sirdīs.

Take my revolution

Koneko